Oktobra sākumā programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas 9. klašu skolēni piedzīvoja nebijušu un interesantu pasākumu – ejamizrādi “Aleksandrs un Čaks”.
“Ejamizrādē skolēni izdzīvoja daļiņu no Čaka ikdienas gaitām. Interesanti bija lūkoties uz ēkām apstāšanās punktos, zinot, ka tur bijis Čaks konkrētā situācijā. Bija viegli iztēloties mazu Sašiņu skraidām pa Vērmanes dārzu, jo tajā brīdī apsēdāmies uz soliņiem pie estrādes un klausījāmies fragmentu par viņa piedzīvoto šeit, šajā vietā – tikai citā laikā, pirms teju 100 gadiem. Dažiem šķita interesanti un romantiski mērot ceļu no Aleksandra līdz pēdējās mīļotās mājām.”(latviešu valodas skolotāja Gunita)
“Neordināros apstākļos dzimst neordināras idejas, tāpēc mūsu 9. klašu skolēniem oktobra sākumā, kad saule vēl sildīja vaigus un pilsētas bruģi, bija iespēja doties pastaigā pa Rīgu. Čaka Rīgu. Tādu, kādu Aleksandrs Čaks to redzēja pirms 120 gadiem. Mūsu ejamizrāde sākās Blaumaņa ielā 68, kur Čaks pavadījis savus pēdējos dzīves gadus, zīmīgi, ka šeit arī mūsu un Čaka izstaigātie ceļi arī beidzās. Bet izrādes laikā pagājām garām gan Čaka bērnu dienu mājām, gan mīļākajām pastaigu vietām, dzirdējām trompešu skaņas un mīlestībai veltītus dzejoļus, un stāstus par A. Čaka mīlestības ceļiem, kas aizkustināja. Ļoti interesanti tika pastāstīts par A. Čaka studiju gadiem, līkločiem, kas izieti, lai iestātos medicīnas fakultātē, bet beigās šo sapni līdz galam tā arī neizsapņotu. Varbūt tas viss tikai tāpēc, lai satiktu Leontīni, lai šī draudzība uzplauktu, un Čaks smeltos iedvesmu no mīlestības? Varbūt. Tomēr no tā dzirdējām tikai nedaudz, jo galvenais vadmotīvs, kas tika izspēlēts ejamizrādē, bija A. Čaka attiecības ar savu laikmetu un valstī pastāvošo varu.
Jaunā tipa izrāde deva skolēniem iespēju ieraudzīt Rīgu pavisam citās krāsās, aizvērt acis un uz īsu brīdi iedomāties, ka esam nonākuši 20. gadsimta sākumā. Izrādes beigās noņēmām austiņas un atgriezāmies realitātē.” (latviešu valodas skolotāja Egita)
#skolassomaRiga #LV100
